Ar ko parastās zivis atšķiras no plēsīgajām zivīm

Parastās zivis no plēsīgajām zivīm atšķiras ar barošanos un kustības ātrumu ūdenī. Parastās zivis nepārvietojas tik ātri, kā plēsīgās zivis, toties ūdenī tās ir daudzreiz kustīgākas par plēsīgajām zivīm, tas ir tāpēc credit rapid in Romania, ka viņi ķermenis ir plakans. Šīs zivis ir daudz miermīlīgākas, tās var ķert ar graudaugu, tārpu, kāpuru, sienāžu, u. u. t., palīdzību. Tās labprāt ēd zāli un planktonu tajā ūdenstilpnē, kurā dzīvo. Galva, spuras un aste šīm zivīm ir atšķirīgas, bet tām visām ir viena kopēja īpašība – plakans ķermenis.

Karpas
Karpas ir ļoti gudras un stipras zivis, to garums var būt, aptuveni, 1 metrs, bet svars, aptuveni 15 kilogramu. Karpām patīk saldūdens un silts ūdens, bet kādreiz tās var trāpīties arī sāļā ūdenī. Nārstot zivis sāk tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi plus 17 grādu. Karpām ir ļoti laba redze, tāpēc tās pamana visu, kas nokļūst ūdenī. Barojas zivis ar tārpiem, sliekām, dažādiem moluskiem un jaunajiem niedru dzinumiem (pavasarī, tieši tur tās var arī atrast). Vislabākā karpu makšķerēšana ir pēc to nārstošanas, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi atzīmi plus 20 – 25 grādi. Ikri tiek atstāti uz ūdens augiem, kuri pie tiem pielīp. Karpu izmērs ir atkarīgs no tā, cik liela vai maza ir ūdenstilpne, cik daudz augu tajā aug un cik daudz ēdamā tajā ir. Kad kļūst aukstāks, zivis slēpjas dziļās bedrēs un dodas ziemas guļā. Pēc pārziemošanas, meklē apūdeņotas pļavas – credit rapid fara acte, tur intensīvi barojas un nārsto. Karpu ķeršanai var izmantot dabīgo ēsmu: sliekas, vēžus, garneles, vārītus kartupeļus, kukurūzu, miežu putru, u. c.

Karūsas
Viena no visdzīvīgākajām un vismazāk izvēlīgajām zivīm ir karūsa. Tās uzvedība ir mazliet “palēnināta”, tāpēc tā bieži vien kļūst par ēsmu plēsīgajām zivīm. Karūsas svars var būt, aptuveni, 1 kilograms, bet pārsvarā tās ir 300 – 400 g smagas zivis. Karūsu bars pārsvarā sastāv no mātītēm, tāpēc tās bieži vien krustojas ar cietām, karūsu veida zivju sugām. Karstajā laikā tām patīk dūņainas vietas, vakarā un naktī tās piepeld pie krastiem, kur ir daudz ūdensaugu. Ziemo dziļas dūņainās vietā, ierokoties dūņās. Pavasara sakumā meklē vietas, kur ir siltāks, tieši šajā laikā, sākas vislabākā karūsu makšķerēšana un turpinās līdz pat nārstošanai, bet nārstot tās sāk, kad ūdens temperatūra ir sasilusi līdz plus 18 – 20 grādiem. Nedēļu pēc nārstošanas, zivis atkal sāk intensīvi ķerties. No rīta karpas ķeras, aptuveni, līdz plkst. 10, bet vakarā – aptuveni 3 stundas līdz saules rietam.

Rauda
Raudas ir ļoti izplatītas un neizvēlīgas zivis, tās ir spējīgas pielāgoties jebkurai ūdenstilpnei, kurā dzīvo. Tai patīk tīrs un silts ūdens, nepatīk netīrs ūdens. Tās svars var sasniegt, aptuveni, 1 kg, bet garums, aptuveni, 40 cm. Parasti, vislielākās zivis, ko izdodas noķert ir aptuveni 500 g smagas un 30 cm garas. Nārstot raudas sāk aprīlī, kad ūdens ir sasniedzis plus 15 grādu temperatūru un turpinās 2 nedēļas. Pavasarī, līdzko, ūdens kļūst gaišāks, sākas lieliska zivju makšķerēšana.