Makšķerēšana, tas ir dvēseles stāvoklis

Senajos laikos, cilvēkiem makšķerēšana bija nevis aizraušanās, bet dzīves nepieciešamība. Droši vien, ka makšķerēšanas pirmsākumi uz zemes parādījās vienlaicīgi ar cilvēku, laika gaitā evolucionēja un mūsdienās kļuva par aizraušanos daudziem tūkstošiem cilvēku. Ja mēs mazliet aizdomāsimies un pacentīsimies atcerēties Zemes vēsturi, tad pirms miljardiem gadu, gandrīz visu mūsu zemeslodi apņēma ūdens, bet cilvēks uz zemes parādījās tikai pirms kādiem miljons gadiem, tas nozīmē, ka zivis, uz zemeslodes dzīvoja jau pirms cilvēkiem un bija pieradušas pie zemes laika apstākļiem. Laika apstākļi ietekmē visas dzīvās būtnes, kuras dzīvo uz zemes (tā to ir iekārtojusi daba), bet uz zivīm tie atstāj īpašu iespaidu, tāpēc ka zivs, visciešāk ar tiem ir saistītas. Kad uz zemeslodes parādījās cilvēks, viņš sāka medīt visas dzīvās radības, kuras varēja izmantot savā uzturā, tika izdomāti visdažādākie veidi arī kā makšķerēt zivis. Kopš tiem senajiem laikiem, makšķerēšana arī kļuva par neatņemamu cilvēka dzīves sastāvdaļu un jau kopš tiem senajiem laikiem, makšķerēšana ir cieši saistīta ar laika apstākļiem.

Evolūcijas gaitā, mūsu senči izmantoja vienus un tos pašus rīkus gan medījot zvērus, gan ķerot zivis, piemēram, šķēpus. Bet, ar šiem ieročiem, zivis ķert varēja tikai seklos un ļoti tīros ūdeņos. Zivis ūdenī peld ļoti ātri un ir tajā gandrīz vai nesavainojas, pat uzdurtas uz akmens šķēpa, tās slikti uz tā turējās un varēja kuru katru mirkli no tā nomukt. Pēc tādiem, neveiksmīgiem makšķerēšanas gadījumiem, mūsu senči aizdomājas par zvejas rīku uzlabošanu un sāka gatavot šķēpus ar aizliektiem galiem un vēl viņi iemācījās, piesiet tiem klāt asus dzelkšņus, kuri bija izgatavoti no asiem zivju kauliem. Tā parādījās pirmie, zivju makšķerēšanas āķi. Tad viņi sāka domāt, no kā lai izgatavo makšķerauklu un nosprieda, ka visizturīgākās būs dzīvnieku cīpslas, un piesēja tās pie parastas koka nūjas. Tā radās makšķere. Tad, kad senie cilvēki iemācījās iegūt metālu, viņi āķus sāka gatavot no metāla, par to liecina arī senajās izrakuma vietās atrastie metāla izstrādājumi. Pēc metāla atklāšanas, cilvēki sāka izgatavot dažāda izmēra āķus, iemācījās tos veikli izmantot un sāka ķert dažādu izmēru zivis, dažādu dziļumu ūdeņos.

Mūsdienās makšķerēšana ir kļuvusi par masveida aizraušanos. Tā ļauj cilvēkam atpūsties pie dabas krūts, uzlādē to ar pozitīvām emocijām, mundrumu un nomierina nervus. Lai makšķerēšana būtu ne tikai atpūta, bet arī “makšķerēšana”, kā jau mēs rakstījām, ir nepieciešami, makšķerēšanai piemēroti laika apstākli. No laika apstākļiem ir atkarīgs kādas zivis labāk ķersies, kāda ēsma un makšķeres ir vajadzīgas, kurš pludiņš būs labāks, u. t. t.

Ir saprotams, ka jebkuram makšķerniekam, gribas atgriezties mājās ar lomu, kaut gan atpūtai pie dabas arī ir ļoti liela nozīme, jo makšķerēšana ir tā vieta, kur var paklausīties putnu dziedāšanu, sienāžu sisināšanu, sagaidīt saullēktu un saulrietu, paelpot svaigu gaisu. Makšķerēšana, tas ir dvēseles stāvoklis, kuru var saprast tikai makšķernieki.