Plēsīgās zivis

Domāju, ka visi makšķernieki zina, cik interesanti un aizraujoši ir makšķerēt plēsīgās zivis. Pārsvarā, plēsīgās zivis tiek ķertas izmantojot dzīvo ēsmu, voblerus, kādreiz var ķerties uz tārpiem vai kāpuriem, pavisam reti uz konkrētiem graudaugiem. Iz zināmi gadījumi, kad līdaka tika noķerta ar kukurūzas palīdzību, šajā gadījumā nav izslēgts, ka to pievilināja koši dzeltenā krāsa. Gandrīz visām, plēsīgajām zivīm ir liela un stipra mute, daudz asu zobu, stipri žokļi un iegarens ķermenis, pateicoties kuram tās var ātri peldēt un panākt savu upuri. Lai jūs labāk saprastu, kuras zivis ir plēsīgas, mēs jums minēsim dažus, vislabāk zināmos piemērus.

Zandarts
Tiek uzskatīts, ka zandarts ir viena no lielākajām plēsīgajām zivīm, tāpēc, ka tās garums var sasniegt, aptuveni, 1 metru, bet svars, aptuveni, 10 kilogramus, bet kādreiz, pat vairāk. Zandartiem patīk smilšainas ūdenskrātuves dibens, tās nedzīvo aizaugušās un purvainās ūdenskrātuvēs, tām patīk samērā silts ūdens, aptuveni plus 17 – 20 grādu. Lielie zandarti dzīvo vieni paši, bet mazākie zandarti dzīvo baros. To augums ir atkarīgs no tā, cik daudz ēdamā ir pieejams tajā ūdenskrātuvē, kurā viņi dzīvo. Zandartiem patīk dzīvot vietās, kur ir nelīdzens ūdenskrātuves dibens, ar straujiem pacēlumiem un kritumiem, jo tas vienmēr medī ūdens dibenā. Veiksmīga zandartu makšķerēšana uz var būt uzreiz pēc nārstošanas, mazāk veiksmīga pirms nārstošanas un nārstošanas laikā. Lai zandartu noķertu, vajag ēsmu nolaist pēc iespējas tuvāk ūdenskrātuves dibenam. Zivis labi ķeras agri no rīta un pievakarē. Zandarts ir ļoti neatlaidīgs mednieks un seko savam upurim tik ilgi, kamēr to noķer. Ja jums ir izdevies noķert zandartu, tad ņemiet to rokās ļoti uzmanīgi, lai nesavainotos pret aso muguras spuru. Zandartu parasti ņem aiz galvas.

Līdaka
Tiek uzskatīts, ka līdaka ir visskopākā un rijīgākā zivs un par to, droši vien, ir pārliecinājušies daudzi no jums. es tā domāju, ka ne vienu reizi vien, tīrot līdaku, tās vēderā var atrast mazas zivtiņas. Līdakas, pārsvarā dzīvo visās ūdenstilpnēs, tās nemīl straujas straumes, aukstu un duļķainu ūdeni. Vismīļākās līdaku vietas ir tur, kur ir daudz ūdensaugu saaugumu, kur var labi paslēpties medību brīdī. Līdakas ķermenis un spuras ir pielāgotas straujam uzbrukumam, bet zobi ir tā novietoti, ka upuris nav spējīgs no tiem izrauties. Līdakas ir ļoti noderīgas zivis, tieši priekš ūdenstilpņu attīrīšanas, jo tās izķer visas vājās un slimās zivis., bet pats interesantākais ir tas, ka to makšķerēt var visu cauru gadu. Līdakas gaļā ir ļoti maz tauku un asaku, tā sastāv, aptuveni, no 30% olbaltumvielu un tās gaļa tiek uzskatīta par diētisku.

Līdakas, kuras dzīvo seklākos ūdeņos ir gaišākas par tām līdakām, kuras dzīvo dziļās ūdens bedrēs. Tiek uzskatīts, ka līdakas garums var sasniegt, aptuveni, 1, 5 metrus, bet tās svars var būt, aptuveni, 35 kilogrami, bet ir redzēti arī lielāki eksemplāri.

Līdakas nārsto seklos ūdeņos – apūdeņotās pļavās vai zālē, ūdenstilpnes krastā, pārsvarā, marta sākumā. Nārstošanas laikā un 2 nedēļas pēc nārstošanas, līdakas neko neēd, bet pēc tam tās ir ļoti rijīgas un tāpēc to makšķerēšana ir veiksmīga. Vasaras sākumā līdakas ķeras sliktāk, bet sākot ar rudeni līdz ziemas sākumam, tā atkal kļūst rijīga un viegli noķerama. Līdakas labāk ķeras gaišā dienas laikā, kad ir apmācies un smidzina sīks lietus, nevis skaidrā laikā, rīta stundās ķeras lielās līdakas.