Ar ko parastās zivis atšķiras no plēsīgajām zivīm

Parastās zivis no plēsīgajām zivīm atšķiras ar barošanos un kustības ātrumu ūdenī. Parastās zivis nepārvietojas tik ātri, kā plēsīgās zivis, toties ūdenī tās ir daudzreiz kustīgākas par plēsīgajām zivīm, tas ir tāpēc credit rapid in Romania, ka viņi ķermenis ir plakans. Šīs zivis ir daudz miermīlīgākas, tās var ķert ar graudaugu, tārpu, kāpuru, sienāžu, u. u. t., palīdzību. Tās labprāt ēd zāli un planktonu tajā ūdenstilpnē, kurā dzīvo. Galva, spuras un aste šīm zivīm ir atšķirīgas, bet tām visām ir viena kopēja īpašība – plakans ķermenis.

Karpas
Karpas ir ļoti gudras un stipras zivis, to garums var būt, aptuveni, 1 metrs, bet svars, aptuveni 15 kilogramu. Karpām patīk saldūdens un silts ūdens, bet kādreiz tās var trāpīties arī sāļā ūdenī. Nārstot zivis sāk tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi plus 17 grādu. Karpām ir ļoti laba redze, tāpēc tās pamana visu, kas nokļūst ūdenī. Barojas zivis ar tārpiem, sliekām, dažādiem moluskiem un jaunajiem niedru dzinumiem (pavasarī, tieši tur tās var arī atrast). Vislabākā karpu makšķerēšana ir pēc to nārstošanas, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi atzīmi plus 20 – 25 grādi. Ikri tiek atstāti uz ūdens augiem, kuri pie tiem pielīp. Karpu izmērs ir atkarīgs no tā, cik liela vai maza ir ūdenstilpne, cik daudz augu tajā aug un cik daudz ēdamā tajā ir. Kad kļūst aukstāks, zivis slēpjas dziļās bedrēs un dodas ziemas guļā. Pēc pārziemošanas, meklē apūdeņotas pļavas – credit rapid fara acte, tur intensīvi barojas un nārsto. Karpu ķeršanai var izmantot dabīgo ēsmu: sliekas, vēžus, garneles, vārītus kartupeļus, kukurūzu, miežu putru, u. c.

Karūsas
Viena no visdzīvīgākajām un vismazāk izvēlīgajām zivīm ir karūsa. Tās uzvedība ir mazliet “palēnināta”, tāpēc tā bieži vien kļūst par ēsmu plēsīgajām zivīm. Karūsas svars var būt, aptuveni, 1 kilograms, bet pārsvarā tās ir 300 – 400 g smagas zivis. Karūsu bars pārsvarā sastāv no mātītēm, tāpēc tās bieži vien krustojas ar cietām, karūsu veida zivju sugām. Karstajā laikā tām patīk dūņainas vietas, vakarā un naktī tās piepeld pie krastiem, kur ir daudz ūdensaugu. Ziemo dziļas dūņainās vietā, ierokoties dūņās. Pavasara sakumā meklē vietas, kur ir siltāks, tieši šajā laikā, sākas vislabākā karūsu makšķerēšana un turpinās līdz pat nārstošanai, bet nārstot tās sāk, kad ūdens temperatūra ir sasilusi līdz plus 18 – 20 grādiem. Nedēļu pēc nārstošanas, zivis atkal sāk intensīvi ķerties. No rīta karpas ķeras, aptuveni, līdz plkst. 10, bet vakarā – aptuveni 3 stundas līdz saules rietam.

Rauda
Raudas ir ļoti izplatītas un neizvēlīgas zivis, tās ir spējīgas pielāgoties jebkurai ūdenstilpnei, kurā dzīvo. Tai patīk tīrs un silts ūdens, nepatīk netīrs ūdens. Tās svars var sasniegt, aptuveni, 1 kg, bet garums, aptuveni, 40 cm. Parasti, vislielākās zivis, ko izdodas noķert ir aptuveni 500 g smagas un 30 cm garas. Nārstot raudas sāk aprīlī, kad ūdens ir sasniedzis plus 15 grādu temperatūru un turpinās 2 nedēļas. Pavasarī, līdzko, ūdens kļūst gaišāks, sākas lieliska zivju makšķerēšana.

Kā makšķerēšanas laikā saglabāt zivis pēc iespējas ilgāk svaigas

Makšķerēšanas procesā ir svarīgi ne tikai noķert zivis, bet arī pēc iespējas ilgāk saglabāt tās svaigas, lai varētu nogādāt mājās un pagatavot kādu izsmalcinātu, bet varbūt vienkāršu ēdienu. Nepareiza āķa izvilkšana no zivs mutes it kā nevar zivij nodarīt neko sliktu, bet no tā, kā jūs to izvilksiet ir atkarīgs tas, cik ilgi zivs vēl būs dzīva. Ja jūs gribat zivij dzīvību saglabāt pēc iespējas ilgāk, tad pacentieties āķi izņemt pēc iespējas uzmanīgāk un kārtīgāk. Nevelciet to no visa spēka, ja zivs to ir norijusi tuvu žaunām, vienkārši saspiediet zivs mutes kaktiņus un izmantojiet koka zaru gabaliņu. Nolauziet to tik lielu, lai tas atbilstu zivs mutes izmēram un ievietojiet to mutē, bet pēc tam mierīgi izvelciet āķi no zivs mutes. Ja jūs esat noķēris kādu no plēsīgajām zivīm, tad to vispirms vajadzētu mazliet apdullināt, tas viņai neko ļaunu nenodarīs, bet jūs varat saplēst pirkstus pret viņas asajiem zobiem, tad saspiediet mutes kaktiņus ar speciālām ierīcēm, kuras ir paredzētas noķerto zivju ievietošanai mutē un kārtīgi izvelciet āķi.

Ja jūs nezināt, kā pēc iespējas ilgāk saglabāt zivis makšķerēšanas laikā, tad centieties tās visu laiku turēt tīrā, nesaduļķotā ūdenī (netīrs ūdens atstāj sliktu iespaidu uz zivs gaļu). Ūdenim noteikti ir jābūt vēsam nevis siltam un tajā vajag būt pietiekama daudzumam skābekļa un to ir atklājuši Spāņi. Siltā ūdenī skābekļa gandrīz vai nav un tāpēc zivs, atrodoties tajā, zaudē visas savas vērtīgās vielas un savu svaru. Tieši tāpēc, siltajā laikā, zivis cenšas ienirt pēc iespējas dziļāk un sameklēt aukstu ūdeni, kurā ir daudz skābekļa. Tāpēc, siltā laikā zivju tvertni, vēlams novietot 3 – 5 metru dziļumā, bet aukstā laikā, saglabāt zivis var arī daudz mazākā dziļumā.

Izvēloties zivju tvertni, pievērsiet uzmanību tās lielumam, jo lielumam arī ir liela nozīme zivju saglabāšanā – jo lielāka tvertne, jo ilgāku laiku zivis būs svaigas. Ja tvertne ir maza, zivis var savainot viena otru ar savām mugurām un spurām. Vislabākā zivju tvertne ir izgatavota no smalka metāliska tīkla, bet izvēloties pievērsiet uzmanību tam, lai tā iekšpusē nebūtu palikuši neapstrādāti metāla stiepļu gali, jo peldot pa to zivis var savainoties. Zivju uzvedībai, visu laiku vajag sekot līdzi un vismaz vienu reizi, stundas laikā, apskatīties ko tās dara. Ja zivju tvertne atrodas ūdenī, tad izceliet to un apskatieties zivis, ja tas atrodas seklā ūdenī, tas skatieties no augšas un lieku reizi netraucējiet zivis. Ja jūs ķeršanas brīdī esat savainojis zivi un pēc stundas vai pusotras stundas tā tvertnē nav atdzīvojusies, tad labāk izņemiet to no tvertnes. Apskatieties tās žaunas, ja tās ir rozā krāsā vai tumši sarkanā krāsā, tad ielieciet zivi atsevišķā traukā un labi to sasāliet, ja žaunu maliņas ir baltā krāsā, tad labāk to izmetiet, citādāk, lietojot tādu zivi savā uzturā, jūs varat saindēties.

Vēl daži padomi:

  • Ja jūs ķerot esi stipri savainojis zivi, tad sasāliet to uzreiz un ievietojiet atsevišķā traukā.
  • Zivis, ar asām spurām turiet atsevišķi no pārējām zivīm.

Informācija ņemta no adreses – creditorapido247.com

Zivju produktu lietošana uzturā

Zivis satur visas galvenās vielas, kas ir nepieciešamas cilvēka organismam, tāpēc to lietošana uzturā ir nepieciešama katram cilvēkam. Zivju ēdienus, cilvēka organismam pārstrādāt ir daudz vieglāk nekā gaļas ēdienus, organismam vajag patērēt mazāk enerģijas. Zivju lietošana uzturā atveseļo cilvēku organismu un pagarina to mūžu, un otrādi, tie cilvēki, kuri savā uzturā lieto daudz gaļas, pārslogo savu kuņģa zarnu traktu, ar laiku iedzīvojas nepatīkamās veselības problēmās un līdz ar to saīsina savu mūžu. Padzīvojušiem cilvēkiem, ārsti iesaka, pēc iespējas vairāk savā uzturā lietot zivju ēdienu, tāpēc, ka viņu vecumā gremošanas orgānu sekrēcija stipri samazinās. Piemēram, pēc slimības cilvēks zaudē ļoti daudz olbaltumvielu, bet zivju produkti ir lielisks olbaltumvielu avots. Cilvēki, kuriem ir liekais svars, vai tiem, kuri ievēro diētu, ārsti arī iesaka pēc iespējas vairāk, lietot savā uzturā zivju produktus. Zivis ir ļoti veselīgs produkts, tāpēc tās ir ieteicams lietot arī bērniem. Zivis satur daudz fosfora, dzelzs, kalcija, kurš palīdz nostiprināt kaulu sistēmu ne tikai bērniem, bet arī padzīvojušiem cilvēkiem un tiem cilvēkiem, kuriem ir kalcija deficīts organismā.

Zivju eļļa, atšķirībā no dzīvnieku taukiem, nesasalst pie mazas mīnus grādu temperatūras, tāpēc to tik labi uzsūc cilvēku organisms. Ārstnieciskos nolūkos, zivju eļļu izmanto gan bērni, gan pieaugušie cilvēki. Zivju eļļu iesaka lietot cilvēkiem, kuriem ir skleroze, paaugstināts holesterīna līmenis, dažādas sirds slimības, tāpēc, ka tajā ir liels daudzums augsti piesātināto taukskābju. Zivis satur A, B un G grupas vitamīnus, īpaši vērtīgs ir B12 vitamīns. Vislielākais tauku daudzums zivīm ir starp nārstošanas reizēm.

Vārot zivju zupu, izdalās daudz, organismam vērtīgu vielu, pateicoties kurām, cilvēkam var atjaunoties kuņģa sekrēcija. Šīs vielas ir spējīgas palīdzēt izārstēt arī gastrītu, aminoskābes un joda sāļi lieliski ārstē hipertoniju, bet ļoti daudzās zivīs, šo vielu skaits ir ļoti liels. Tikai atcerieties, ka nekādā gadījumā nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, ja jums ir veselības problēmas, vajag doties pie ārsta un zivju ēdienu lietošanu izmantot tikai kā papildus līdzekli tām zālēm, ko izrakstīja ārsts.

Ja jūs vēlaties dzīvot ilgus gadus un būt vesels, tad jums obligāti jālieto zivju ēdieni. Fosfors, kurš atrodas zivīs ir ļoti nepieciešams mūsu smadzenēm, jo vairāk zivju ēdienu lietosim savā uzturā, jo lielākas izredzes mums ir nesaslimt ar infarktu. Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka zivju eļļa satur, cilvēka organismam, tik ļoti nepieciešamās taukskābes Omega, tās neļauj organismā veidoties asins sabiezējumiem, kuru dēļ, bieži vien, rodas sirdslēkmes. Zivs gaļa satur ļoti daudz vitamīnu: magniju, kalciju, kāliju, dzelzi, mangānu, cinku, varu, jodu, u. c. Visi šie vitamīni ir nepieciešami mūsu veselībai.

Ja savā uzturā lietojiet zivis, atcerieties, ka tās var būt inficētas ar dažādiem parazītiem. Tāpēc, gatavojot tās pievērsiet lielu uzmanību temperatūrai un laikam. Kārtīgi izvārītā vai izceptā zivī, neviens parazīts nebūs atrodams.

Plēsīgās zivis

Domāju, ka visi makšķernieki zina, cik interesanti un aizraujoši ir makšķerēt plēsīgās zivis. Pārsvarā, plēsīgās zivis tiek ķertas izmantojot dzīvo ēsmu, voblerus, kādreiz var ķerties uz tārpiem vai kāpuriem, pavisam reti uz konkrētiem graudaugiem. Iz zināmi gadījumi, kad līdaka tika noķerta ar kukurūzas palīdzību, šajā gadījumā nav izslēgts, ka to pievilināja koši dzeltenā krāsa. Gandrīz visām, plēsīgajām zivīm ir liela un stipra mute, daudz asu zobu, stipri žokļi un iegarens ķermenis, pateicoties kuram tās var ātri peldēt un panākt savu upuri. Lai jūs labāk saprastu, kuras zivis ir plēsīgas, mēs jums minēsim dažus, vislabāk zināmos piemērus.

Zandarts
Tiek uzskatīts, ka zandarts ir viena no lielākajām plēsīgajām zivīm, tāpēc, ka tās garums var sasniegt, aptuveni, 1 metru, bet svars, aptuveni, 10 kilogramus, bet kādreiz, pat vairāk. Zandartiem patīk smilšainas ūdenskrātuves dibens, tās nedzīvo aizaugušās un purvainās ūdenskrātuvēs, tām patīk samērā silts ūdens, aptuveni plus 17 – 20 grādu. Lielie zandarti dzīvo vieni paši, bet mazākie zandarti dzīvo baros. To augums ir atkarīgs no tā, cik daudz ēdamā ir pieejams tajā ūdenskrātuvē, kurā viņi dzīvo. Zandartiem patīk dzīvot vietās, kur ir nelīdzens ūdenskrātuves dibens, ar straujiem pacēlumiem un kritumiem, jo tas vienmēr medī ūdens dibenā. Veiksmīga zandartu makšķerēšana uz var būt uzreiz pēc nārstošanas, mazāk veiksmīga pirms nārstošanas un nārstošanas laikā. Lai zandartu noķertu, vajag ēsmu nolaist pēc iespējas tuvāk ūdenskrātuves dibenam. Zivis labi ķeras agri no rīta un pievakarē. Zandarts ir ļoti neatlaidīgs mednieks un seko savam upurim tik ilgi, kamēr to noķer. Ja jums ir izdevies noķert zandartu, tad ņemiet to rokās ļoti uzmanīgi, lai nesavainotos pret aso muguras spuru. Zandartu parasti ņem aiz galvas.

Līdaka
Tiek uzskatīts, ka līdaka ir visskopākā un rijīgākā zivs un par to, droši vien, ir pārliecinājušies daudzi no jums. es tā domāju, ka ne vienu reizi vien, tīrot līdaku, tās vēderā var atrast mazas zivtiņas. Līdakas, pārsvarā dzīvo visās ūdenstilpnēs, tās nemīl straujas straumes, aukstu un duļķainu ūdeni. Vismīļākās līdaku vietas ir tur, kur ir daudz ūdensaugu saaugumu, kur var labi paslēpties medību brīdī. Līdakas ķermenis un spuras ir pielāgotas straujam uzbrukumam, bet zobi ir tā novietoti, ka upuris nav spējīgs no tiem izrauties. Līdakas ir ļoti noderīgas zivis, tieši priekš ūdenstilpņu attīrīšanas, jo tās izķer visas vājās un slimās zivis., bet pats interesantākais ir tas, ka to makšķerēt var visu cauru gadu. Līdakas gaļā ir ļoti maz tauku un asaku, tā sastāv, aptuveni, no 30% olbaltumvielu un tās gaļa tiek uzskatīta par diētisku.

Līdakas, kuras dzīvo seklākos ūdeņos ir gaišākas par tām līdakām, kuras dzīvo dziļās ūdens bedrēs. Tiek uzskatīts, ka līdakas garums var sasniegt, aptuveni, 1, 5 metrus, bet tās svars var būt, aptuveni, 35 kilogrami, bet ir redzēti arī lielāki eksemplāri.

Līdakas nārsto seklos ūdeņos – apūdeņotās pļavās vai zālē, ūdenstilpnes krastā, pārsvarā, marta sākumā. Nārstošanas laikā un 2 nedēļas pēc nārstošanas, līdakas neko neēd, bet pēc tam tās ir ļoti rijīgas un tāpēc to makšķerēšana ir veiksmīga. Vasaras sākumā līdakas ķeras sliktāk, bet sākot ar rudeni līdz ziemas sākumam, tā atkal kļūst rijīga un viegli noķerama. Līdakas labāk ķeras gaišā dienas laikā, kad ir apmācies un smidzina sīks lietus, nevis skaidrā laikā, rīta stundās ķeras lielās līdakas.

Asaru makšķerēšana ziemā

Asaris ir viena no visvairāk izplatītajām zivju sugām, kuras reāli ir iespējams noķert arī ziemā, gandrīz visās ūdens krātuvēs, kurā tās mīt. Noķerto zivju izmērs var būt visdažādākais, sākot no astoņiem centimetriem un 100 gramiem un beidzot ar lieliem eksemplāriem, kuru garums var sasniegt 30 – 45 centimetrus, bet svars – līdz 1 kg.

Lieli asari ir sastopami ļoti reti, bet ja jums kaut reizi ir izdevies to noķert, tad var teikt, ka jūs esat izbaudījis visus,ziemas makšķerēšanas priekus. Ziemā, asarus noķert var gan dienā, gan naktī, neskatoties uz to, ka pieredze saka, ka makšķerēšana no rīta ir veiksmīgāka, nekā dienas gaitā. Vakarā, zivis atkal var sākt ķerties labāk, nekā pa dienu.

Ļoti liela nozīme ir arī laika apstākļiem. Asari labāk ķersies, ja ir noturīgs atmosfēras spiediens, kā arī nelies sals, piemēram, mīnus divi grādi pēc Celsija. Pieredzējuši makšķernieki bieži vien dodas makšķerēšanā no rīta un vakarā, atgriežas tieši tajās pašās vietas, jāsaka, ka viņiem bieži vien uzsmaida veiksme, zivis atkal sāk ķerties tieši tāpat, kā no rīta.

Visveiksmīgākā asaru makšķerēšana ir uzreiz pēc sala iestāšanās, aptuveni 3 – 4 nedēļas pēc ūdens tilpņu aizsalšanas. Mazliet vēlāk, intensitāte samazinās, bet atkal paaugstinās tad, kad zivis gatavojas nārstošanai, kaut gan, makšķernieki ir novērojuši, ka efektīva makšķerēšana ziemā ir iespējama jebkurā laikā, liela mērā, zivis ķeras vai nē, nosaka laika apstākļi.

Vēl viena maza piezīme, kura ir saistīta ar asaru ķeršanu ziemas laikā: asari ir bara zivis un aktīvi pārvietojas uz vietām, kuras ir bagātīgi piesātinātas ar skābekli, lai sameklētu nepieciešamo barību. To zinot, mēs varam izdarīt secinājumus, ka asarus vajag meklēt pa visu ūdenskrātuvi. Ja jums, izurbtajā āliņģi ir izdevies noķert vienu vai divus asarus, tas nozīmē, ka tuvākajā apkaimē varat droši urbt daudz āliņģu un noķert vēl daudz zivju.

Kā pareizi saģērbties ziemas makšķerēšanas laikā
Ļoti daudziem cilvēkiem ziemas laikā, makšķerēt nepatīk, tāpēc, ka vajag silti saģērbties, lai nesaaukstētos un nesaslimtu. Viņiem nepatīk vilkt mugurā daudzās jakas un džemperus, siltās ziemas bikses, cimdus, cepures un šalles…citiem vārdiem sakot, viņu saprašanā, ziema nav sevišķi jauks gadalaiks, tāpēc, ka ir saistīts ar daudzām neērtībām un vien no tām ir silta ģērbšanās. Speciālisti, iesaka, ka ģērbties ziemas laikā, vajag tā, lai ir silti nevis karsti, vajag izvēlēties tādu apģērbu, kurā jūs varēsiet viegli un ērti pārvietoties un tajā paša laikā nejutīsieties pārmērīgi sakarsis. Lai izvēlētos vispareizāko apģērbu, speciālisti iesaka doties uz makšķernieku piederumu veikalu un visu, makšķerēšanai nepieciešamo iegādāties tieši tur, tāpēc, ka zinoši speciālisti, jums varēt izstāstīt par visām apģērba īpašībām, kādiem laika apstākļiem tas ir piemērots, uzzināt pie kāda tipa cilvēkiem jūs piederas “salīgajiem” vai tiem, kuriem vienmēr ir karsti un ieteikt to, kas jums visvairāk ir nepieciešams.